Aktualitātes

2015.gada 21.maijā tiesībsargs Juris Jansons tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu plānoto pedagogu darba samaksas reformu. Tiesībsargs no vairākām mācību iestādēm ir saņēmis kolektīvos iesniegumus, kuros pausta neapmierinātība ar gaidāmo reformu.

2015.gada 20.maijā Tiesībsarga biroju apmeklēja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja Latvijas cilvēktiesību aktualitātes. Tiesībsargs iepazīstināja ar savām prioritātēm, savukārt komisārs akcentēja sev nozīmīgās cilvēktiesību jomas. Viena no tēmām, ko abas puses pārrunāja, bija tiesībsarga institūcijas nostiprināšana Satversmē. Komisārs atzina, ka vispārpieņemta prakse ir ombudu jeb tiesībsarga institūcijas nostiprināt konstitūcijā.

Tiesībsargs 18.05.2015. nosūtīja ģenerālprokuroram vēstuli ar lūgumu izvērtēt nepieciešamību uzsākt pārbaudi par normatīvo aktu pārkāpumiem bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību aizsardzības jomā: bērnu ievietošanu institucionālajā aprūpē bez tiesiska pamata (pretēji Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27.panta 31 daļā noteiktajam); bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā (pretēji Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4.panta piektajā daļā un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 44.panta otrajā daļā noteiktajam); uzvedības sociālās korekcijas programmu neizstrādāšanu (pretēji Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. panta otrās daļas 7.punktā noteiktajam); bērnu atrašanās aprūpes iestādē nepārskatīšana (pretēji Bērnu tiesību aizsardzības likuma 27. panta 31 daļā noteiktajam); bērnu namu vadītāju kā aizbildņu bezdarbību, nenodrošinot bērnu tiesības uz pilnvērtīgu attīstību (pretēji Civillikuma 255.pantā noteiktajam).

Tiesībsargs pēc KNAB Sabiedriski konsultatīvā padomes lūguma 14.05.2015. sniedza viedokli par likumprojektu „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” no labas pārvaldības principa un no tā atvasināto principu aspekta. Labai pārvaldībai atbilst tāda prakse, kas valsts iedzīvotājiem rada pārliecība, ka: valsts pārvalde strādā sabiedrības interesēs, valsts pārvalde ir efektīva un valsts pārvalde negrauj sabiedrības uzticību valstij.

Rēzeknes 4. vidusskolas reorganizācijas procesā skolēni ir uzlūkoti kā objekts, ar kuru rīkojas atbilstoši politiķu interesēm, nevis kā tiesību subjekts, kuram pašam ir savas tiesības un intereses. Turklāt lēmumu pieņemšanā par skolas reorganizēšanu piedalījušies domes deputāti, kas paši vienlaikus ir ieinteresētās personas, proti, ir citu skolu direktori.

Tiesībsargs visām Latvijas pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai 11.05.2015. nosūtīja skaidrojošu materiālu par bērnu tiesību nodrošināšanu bērnu namos un speciālās izglītības programmu pieejamību. Līdz 30.10.2015. pašvaldībām ir jāinformē tiesībsargs par rekomendāciju izpildi.

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis Saeimu izskatīt priekšlikumu papildināt Satversmi ar jaunu nodaļu „Tiesībsargs”. Tiesībsarga priekšlikumu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir nodevis darba grupai Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Darba grupas vadītājs - deputāts Ringolds Balodis. 12. maijā, plkst.15.00 Saeimas Sarkanajā zālē tiesībsargs iepazīstinās darba grupu ar iesniegtajiem priekšlikumiem.

Trešdien, 6.maijā, no plkst. 14.00 Tiesībsarga birojs apmeklētājiem būs slēgts, jo SIA „Rīgas ūdens” no plkst. 14.00 līdz plkst. 21.00 veiks plānotus ūdensvada remontdarbus.

No ārējiem, publiski pieejamiem normatīvajiem aktiem neizriet tiešs aizliegums personai izmantot juridiskās palīdzības sniedzēja palīdzību pielaides valsts noslēpumam anulēšanas procesā. Arī Satversme neaprobežo personas tiesības izmantot juridiskās palīdzības sniedzēja pakalpojumus tikai ar kriminālprocesu vai civilprocesu. Atkarībā no konkrēto sarunu satura, pastāv dažādi apstākļi, kas var ietekmēt personu dalību SAB rīkotajās pārrunās. Pieļaujams, ka var būt situācijas, kad juridiskās palīdzības sniedzēja dalība pārrunās varētu tikt ierobežota valsts drošības aizsardzības interesēs.

Spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj veikt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka novērtēšanu. Vadītāja novērtēšana paredzēta divos gadījumos, bet katrā no tiem ir atšķirīga vērtēšanas kārtība.